....ir....ir iespējams izvēlēties... būt laimīgam, vai....

otrdiena, 2010. gada 17. augusts

Vilkt . Grūst


Ir dzirdēts par push and pull stratēģiju biznesā. Viens variants paredz, kad Tu esi darbību iniciators un nosaki to virzienu. Bet otrs ir, tad, kad Tu virzies pielāgojoties, pierunājot, pārliecinot, visa tā rezultātā tērēot milzum daudz enerģijas un rezultātā iegūstot.... reizēm varbūt arī vairāk... bet par kādu cenu?
Bet kā tas ir dzīvē? Es domāju personīgajā dzīvē. Labs citāts man pagadījās grāmatā "Laiks ir nauda".
Kad cilvēkam nav īstas skaidrības par vērtībām, vai viņš par savām ir pieņēmis kāda cita vērtības, viņa dzīve ir cīņa. Viņš rīkojas apstākļus spiests, dažkārt virzoties turp, kur pats nemaz nevēlas. Viņš jūtas nomākts, nervozs un nekam nederīgs.
Brīdī, kad cilvēks noteicis un pieņēmis savas vērtības un sāk dzīvot saskaņā ar tām, dzīves ritms it kā pārslēdzas no GRŪST uz VILKT....
Jap. Ir droši vien katram dzīvē nācies piedzīvot darbošanos "VILKT" sajūtā. Kad enerģijas pietiek, kad prātā virmo labas domas, kad prieku sagādā ikdienišķi darbi, kad apkārtne kļūst par palīgu, kad visa pasaule ir sadevusies rokās Tevis dēļ... Vai nepārņem kārdinājums pārcelties uz patstāvīgu dzīvi šādā sajūtā? Kopā ar SAVĀM vērtībām.

ceturtdiena, 2010. gada 12. augusts

Siets


Vai zināt, ko īsti nozīmē sieta piepildīšana ar ūdeni? Man vienmēr tas ir šķitis sinonīms terminam- bezjēdzīgs darbs. Darbs darba, darīšanas pēc. Sietu tak nevar piepildīt ar ūdeni!
Tā domāju līdz mirklim, kad izlasīju vienu stāstu par kādu meditācijas skolotāju, kurš saviem skolniekiem skaidrojis, kā darbojas meditācija. "Šis process atgādina sieta piepildīšanu ar ūdeni." Šis paziņojums visus, tieši tāpat, kā mani, ir apmulsinājis. Nu, kā- tas taču ir bezjēdzīgi, grūti, neiespējami.... guvums ir tikai īslaicīgs- tieši tik ātri gaistošs, cik ūdens, kas iztek no sieta. Un meta mieru meditēšanai. Taču viens skolnieks devās pie skolotāja pēc izskaidrojuma."Skaties", teica skolotājs, "es Tev parādīšu kā tas darāms" Un piegājis pie okeāna, viņš iemeta sietu ūdenī.Tas tūdaļ nogrima pilns ar ūdeni. "Tagad siets ir pilns ar ūdeni un tāds paliks uz visiem laikiem. Ar meditāciju ir tāpat. Tā nenozīmē iesmelt savā dzīvē nelielu daudzumu Gara, bet gan mesties Gara okeānā un katru dienu arvien vairāk saplūst ar to".
Ir iespēja izvēlēties, iesmelt savā dzīvē sauju, vienu krūzīti, spainīti, kaut mucu tā, ar ko Tu gribi nodarboties....vai mesties tajā iekšā un kļūt par daļu no tā...
Kur ir Tavs okeāns?.....un kur Tavs siets?

svētdiena, 2010. gada 1. augusts

Divi ceļi


Citāts*....Un viss pārējais pasaulē ir arī tikai viens ceļš no miljons iespējamiem {un camino entre cantidades de caminos). Tāpēc vienmēr atceries, ka ceļš ir tikai ceļš. Ja jūti, ka tev nevajadzētu pa to iet, nekādā gadījumā nepaliec uz tā. Lai iegūtu šādu apskaidrību, tev jādzīvo disciplinēti. Tikai tad tu zināsi, ka jebkurš ceļš ir tikai ceļš, un nav nekā nosodāma, ka tu to pamet, ja reiz tā liek rīkoties tava sirds. Taču tavam lēmumam turpināt vai neturpināt ceļu ir jābūt brīvam no jebkurām bailēm un ambīcijas. Es tevi par to brīdinu. Aplūko jebkuru ceļu mierīgi un uzmanīgi. Izmēģini to tik reizes, cik uzskatīsi par vajadzīgu. Šis jautājums ir tik nopietns, ka to sev uzdod tikai ļoti veci cilvēki. Mans benefaktors man par to reiz pastāstīja, kad es biju jauns, taču manas asinis vēl bija pārāk karstas, lai to saprastu. Tagad gan es to saprotu. Un gribu paskaidrot tev, ko nozīmē jautājums: vai šim ceļam ir sirds? Visi ceļi ir vienādi—visi tie ved uz nekurieni. Tie vai nu šķērso pašu būtību, vai arī met tai līkumu. Es varu teikt, ka visu savu dzīvi esmu gājis garus jo garus ceļus, taču nekur neesmu iestrēdzis. Tagad benefaktora jautājums ir ieguvis jēgu. Vai šim ceļam ir sirds? Ja ir—tad tas ir labs ceļš. Ja nē — no šī ceļa nebūs nekāda labuma. Abi ceļi ved uz nekurieni, taču vienam ir sirds, bet otram— nav. Viens ceļš padara ceļojumu līksmu — visu laiku, kad tu pa to ej, tu esi ar viņu viens vesels. Otrs ceļš liks tev nolādēt savu dzīvi. Viens padara tevi spēcīgu, otrs — laupa spēkus un tevi iznīcina...
*Karloss Kastaņeda. "Dona Huana mācības.Jaki indiāņu zināšanu ceļš"
Nav ko piebilst.