.....brīvības deklarācija...

Ja Tu nejūties brīvs, tad tikai tāpēc, ka vēl neesi pats deklarējis savu brīvību. Tu gaidi, kad Tev tā tiks iedota.
Tu gaidīsi mūžīgi.
Uh... cik iespaidīga sacīts! Pols Viljamss (Paul Williams. Das Energi)

Domāt vai darīt?

Bieži vien esmu pieķērusi sevi drīzāk domājam, kā darām. Un bieži vien nekur tālāk par domāšanu īsti netieku. Izdomāju, sadomāju, iedomāju, nodomāju un nolieku. Ar to negribu teikt, ka domāt ir labāk vai sliktāk kā darīt. Tas ko gribu uzsvērt, ka ar domāšanu vien nepietiek, lai dzīvē notiktu pozitīvas izmaiņas. Ir nepieciešams arī rīkoties, aktīvi iesaistīties savu domu un savas dzīves pozitīvo izmaiņu realizācijā.
Ir cilvēki, kuri aplūko gleznas muzejos vai izstāžu zālēs, bet ir cilvēki, kuri glezno. Vajadzīgi ir gan vieni, gan otri. Bet attiecībā uz savu dzīvi- kas gribi būt Tu? Muzeja apmeklētājs, kas vēro citu cilvēku veidotās gleznas, jeb gleznotājs, kurš glezno savu dzīvi. Jā, kā prot, jā, ar krāsām, kādas tam ir, un tehnikām, kuras apguvis. Bet glezno pats. Savu dzīvi. Un atbildīgs par gleznā attēloto pats. Savās rokās turot otu/zīmuli/pasteļkrītiņu vai ogli.

Kāds es būšu?

Šodien es uzgāju vienu interesantu interviju ar Vladimiru Dovgaņu- Krievijā plaši pazīstamu uzņēmēju. Viņš citu starpā atsaucās uz kādu stāstu:
"...trīs mācekļi atnāca pie viedā skolotāja. Un viedais uzdeva viņiem jautājumu:
"Ko Jūs katrs iesāktu, ja atrastu uz ceļa kaudzi naudas?"
- "Meklētu kam tā pieder," teica viens;
- "Labi," teica viedais skolotājs;
- "Paturētu sev, tā liktens lēmis", teica otrs;
- "Labi," teica viedais skolotājs;
- bet trešais atbildēja: "Es nezinu, kā rīkošos, o, viedais skolotāj, jo nezinu, kāds es būšu tieši tanī mirklī, kad atradīšu šo naudu"."
Vienmēr ir iespēja būt savādākam, kāds esi Tu šodien. Tas paver ceļus un iespējas. Tas dod spēku un iedvesmo sasniegt to, ko nevarētu sasniegt, ja būtu tāds, kāds esi šobrīd. Hei, viss Tavās rokās! Kā Vladimirs Dovgaņs saka: "Galvenais ir sapnis. Liels sapnis... pēc tam rīcība un rīcībai nekad nav par vēlu"