....ir....ir iespējams izvēlēties... būt laimīgam, vai....

pirmdiena, 2013. gada 25. marts

Kad viss mainās.

"Для ловли рыбы нужны верши;
 но вот рыба поймана, и люди забывают о вершах; 
для ловли зайцев нужны капканы;
но зайцы пойманы. и люди забывают о капканах.
Для передачи идей нужны слова;
но постигнув идеи, люди забывают о словах" 

Чжуан-цзы [/7, гл. 26}

sestdiena, 2011. gada 18. jūnijs

ES MAINOS!!!

Sveiki, sveiki, sveiki un attā!
Es mainos! Tagad mani biežāk var sastapt lapā www.intasanta.lv .  Tur es gan rakstu par to, kas mani interesē un aizrauj..., gan arī stāstu par to, ko varu piedāvāt Tev.

ES PIEDĀVĀJU DOTIES PĀRMAIŅU CEĻĀ, LAI ATRASTU SAVU LĪDZSVARU UN DZĪVOT SASKAŅĀ AR SAVĀM VĒRTĪBĀM.

Es piedāvāju koučinga sesijas- sarunas, kas maina skatījumu uz sen ierastām lietām un mudina, mudina, mudina mainīties.

Hei, vari izmēģināt, gan vienas sesijas piedāvājumu, gan pirkt izdevīgāku sesiju programmu! Vari izmēģināt sarunu ar mani, izmantojot skype... vai vari tikties ar mani personīgi. Iespējas ir vienmēr! Arī tad, ja koučingu ļoti vēlies, bet līdzekļu tam šobrīd vēl nav...
Un vēl es tur atbildu uz jautājumiem un stāstu par sevi...un arī par aktuālo kas ar mani notiek. Vienu vārdu sakot- meklē mani www.intasanta.lv
Inta, tā kas SANTA

pirmdiena, 2011. gada 14. marts

SWOT analīze....sev


Pagājušajā nedēļā man bija tas gods tikties ar studējošo jaunatni Liepājas Pedagoģijas Universitātē. Šajā mācību iestādē katru gadu martā notiek radošuma nedēļa, kuras ietvaros studenti ne tikai prezentē savus darbus, bet iepazīst arī dažādus cilvēkus ārpus mācību procesa. Mans uzdevums bija iepazīstināt studentus ar koučingu un tā sniegtajām iespējām. Gatavojoties šai lekcijai es pārliku galvā….kas varētu būt studentiem noderīgs (t.i. ko viņi gribētu “pirkt”, maksājot ar savu uzmanību), ko man patīk darīt…un kur es esmu talantīga (jeb citiem vārdiem sakot, kas man padodas labi). No visiem skatu punktiem vispiemērotākā šķita lekcija un praktisks demonstrējums karjeras koučingā.

Izvētīju savu pieredzi, izlasīju vēl pāris papildus materiālus par šo tēmu, caurskatīju reiz gatavotās prezentācijas par koučinga jomu un jutos gatava iegūt JAUNU PIEREDZI darbā ar studentiem. Es nemaz nenojautu, cik šī pieredze man būs vērtīga.

Savu lekciju sāku ar stāstu par savu pirmo karjeras pieredzi.

Es atcerējos, kā pirmo reizi 6 gadu vecumā pie vietējā pārtikas veikala tirgoju Jāņu vainagus. Taisnību sakot, nekas no tirgošanas man nesanāca. Tanī vecumā un situācijā šāda stāvēšana pie veikala man šķita pazemojoša..un es tur noturējos labi ja 30 minūtes. Es tur stāvēju ar spītīgu sejas izteiksmi, turēju vainagus (tie bija savādi skaisti- no ozolu lapām un ķeizarkroņiem), klausījos cilvēkos, kas gāja man garām. Viens otrs no garāmgājējiem izteica varbūtību, ka pie manis varbūt var nopirkt vainagus… Tomēr es nereaģēju. Pilnīgi nekādi. Vienkārši stāvēju. Man nepatika to darīt. Piedāvāt cilvēkiem pirkt Jāņu vainagus no manis.

Es stāstīju studentiem par šo savu pieredzi…un lēnām sapratu…ka esmu priekš sevis atklājusi vienu interesantu lietu. To, ka man nepatīk tirgot- es jau esmu zinājusi 6 gadu vecumā. Tomēr neskatoties uz to, es gandrīz 10 gadus esmu nodarbojusies ar ……pārdošanu. Spītīgi gājusi katru dienu uz darbu un godīgi “atstāvējusi” katru darba dienu. Spītīgi atteikusies pieņemt, ka pārdošana ir mana vājā puse. Un tikpat spītīgi atteikusies saprast, ka šī nav mana īstā iespēja. Jā, es daudz ko iemācījos. Jā, es daudz ko apguvu. Bet par kādu cenu?

Jāsaka, ka man tas bija ļoti personīgs atklājums. Es pēkšņi sapratu, ka šajā lekcijā par ieguvējiem kļuvuši ne tikai studenti, bet arī es pati. Es sapratu, cik tiešām liela nozīme ir savu SPĒCĪGO un VĀJO pušu apzināšanai…un to, kā ar šīs analīzes palīdzību, izpētot DRAUDUS…var būvēt SAVAS IESPĒJAS daudz efektīvāk.

Lekcijas laikā es pieskāros šai tēmai …un viena no klausītājām teica, ka reiz ir mēģinājusi strādāt ar SWOT analīzi, piemērojot to cilvēkam- t.i.sev. Šīs klausītājas pieredze liecināja, ka ar STIPRĀM pusēm viss ir OK, tās esot viegli atklāt. Bet VĀJĀS puses gan tik viegli rokās nedodas- tur lieti esot noderējusi saruna ar sevu uzticamu cilvēku.

Tomēr tieši vājo pušu apzināšanās (nav runa par koncentrēšanos uz tām, bet par atzīšanu) ļauj tām pamāt ar roku un pievērsties tam, kas izdodas vislabāk. Tā ir kā “miera līguma noslēgšana” ar sevi. Un nekur nav teikts, ka darot to, kas sanāk vislabāk, var attīstīt savu pārliecību, spējas un nemanot uzlabot savu sniegumu arī t.s vājajās jomās.

Mums visiem taču ir zināms ieguvums, ko dod šāda situācijas, uzņēmuma, biznesa projekta utml. analīze, izmantojot SWOT pieeju. Kāpēc gan to neizmantot attiecībā uz sevi? Karjeras kontekstā noteikti tas būtu noderīgi- radītu daudz mazāk vilšanos..dodu daudz lielāku efektivitāti…un ļautu saprast, ko tieši es varu izmantot no sev jau piederošajiem resursiem, lai sasniegtu savu mērķi ātrāk un ar lielāku baudu.
Bet tikpat labi to taču var arī izmantot, analizējot savas attiecības ar pretējo dzimumu, izvēloties mācību iestādi vai … meklējot savu ideālo svaru un sev piemērotāko veselīgo dzīvesveidu. Kā būtu… ja no šodienas mēs sākut koncentrēties uz savu spēcīgo pušu lietderīgu izmantošanu, nevis cenšoties slēpt savas vājās puses?

Kā ir ar Tavām spēcīgajām pusēm? Kas ir Tavs resurss? Kā Tu to varētu izmantot jau šodien lai virzītos uz savu mērķi un gūtu pozitīvas emocijas?


piektdiena, 2011. gada 25. februāris

Iet uz darbu ar patiku.


Citāts no uzņēmuma SEMCO mājas lapas www.semco.com.br (sadaļa Survival manual)

Everyday Participation The Semco Group philosophy is based on active involvement and participation. Do not sit back. Have an opinion, put yourself forward as a candidate, always say what you think - do not be just another cog in the wheel. State your opinion about everything that interests you, even if you weren't asked for it. Be active about your feelings.
Ikdienas dalībaSemco Group filozofija ir bāzēta uz aktīvu iesaistīšanos un dalību. Nesēdi aizmugurē. Veido viedokli, izvirzi sevi kā kandidātu, vienmēr saki, ko domā- neesi vienkārši vēl viens zobiņš zobratā. Izveido savu viedokli par visu, kas interesē Tevi, pat tad, ja Tev to neviens nav lūdzis. Esi aktīvs savās sajūtās.

Es labprāt pievienotos tāda uzņēmuma komandai. Kā būtu ar Tevi?
KO TU VARI IZDARĪT JAU ŠODIEN, LAI ….. STRĀDĀTU DARBĀ, KAS SAGĀDĀ PRIEKU?
p.s.mani šo citātu pamudināja sameklēt raksts Antikontrolfrīks. 22.02.2011. Lietišķajā dienā.

ceturtdiena, 2011. gada 17. februāris

Ceļojums ar bagāžas maiņu


Pagājušās nedēļas nogalē es biju nolēmusi doties ceļojumā. Čemodāns jau bija sakravāts sen un gaidījās vedams. Šī ceļojuma vārti (lidosta, dzelceļa stacija vai autoosta-kā nu Jums labāk tīk) man arī bija zināmi… ar ceļojuma mērķis man bija skaidrs. Kādu mirkli pirms ceļojuma es biju domājusi un savai skaidrībai meklējusi- kas ir tas, ko vēlos iegūt un kas ir tas īstais iemesls, kāpēc es dodos šajā ceļā. Tas nebija viegli- vairākas reizes biju jau izmantojusi šo ceļojuma veidu, un zināju, ka ceļā var gadīties lietas, kuras…man nepatiks…no kurām man būs bail…un kuras var man nodarīt sāpes. Tomēr ik reizi, atgriežoties mājās pēc šāda ceļojuma, es sev biju uzsitusi uz pleca: “Malacis! Tu izdarīji lielisku darbu.” Es biju pārliecināta, ka viennozīmīgi būšu ieguvēja, neskatoties uz bailēm, sāpēm vai nepatiku.
Galvenās lietas man bija skaidras, atlika tikai doties ceļā. Lai gan mēs bijām vesela kompānija, kas devās ceļā no šiem pašiem vārtiem, tomēr katram no mums bija savs mērķis….un tas nozīmēja, ka ceļojumā mēs katrs dosimies pilnīgi vieni. Vieni…ar piezīmi, ka vajadzības gadījumā mums katram palīdzēs uzticams ceļojuma vērotājs. Jā, katram no ceļotājiem ir savs ceļa vērotājs- sargeņģelis, jeb sitter. Ja jau sāku izmantot svešvārdus, tad pateikšu arī to, ka es šajā ceļojumā biju holonauts, bet pats ceļojums saucās holotropā elpošana.
Par šo procesu Jūs varat sameklēt gana daudz informācijas internetā, bet es pateikšu kā šo procesu saprotu pati. Holotropās elpošanas seansa laikā ir iespējams doties ciemos pie savas zemapziņas, tikties ar savu ēnu, izdzīvot savu pagātni, tagadni un paredzēt nākotni. Tas ir ceļojums dimensijā, kuru mēs- cilvēce- vēl tikai apgūstam. Holotropo elpošanu kā procesu ir izveidojis un popularizējis Staņislavs Grofs. Mana pieredze par holotropo elpošanu ir veidojusies pateicoties Staņislava Grofa skolniekam - Vladislavam Kengam, kurš laiku pa laikam iegriežas Latvijā, lai atkal ļautu kādam atklāt sevī ko neapzināto. Holotropās elpošanas seminārs parasti ilgst 2 dienas, kas ļauj ikvienam tā dalībniekam izbaudīt speciālu elpošanas tehniku radīto piedzīvojumu
Mani šie piedzīvojumi izaicina. Kā jau iepriekš rakstīju, zinu, ka ceļojums nav viegls, bet stiprina apziņa, ka ir iespējams sasniegt savu mērķi. Pirmo reizi ceļojot- es nezināju, ko sagaidīt…ļoti baidījos…un to arī saņēmu. Visas pārējās reizes uz šādu iespēju esmu skatījusies no kouča skatu punkta- ko es vēlos iegūt? Ar kādu mērķi es tajā dodos un kādu rezultātu es vēlos redzēt. Protams, ka ceļojot zemapziņā, visu nav iespējams paredzēt….bet vienoties, ka es vēlos kaut ko konkrētu sasniegt…tas gan ir iespējams. Ir iespējams atstāt veco čemodānu…un atgriezties ar jaunu būtību.

Pagājušās nedēļas ceļojumā es sasniedzu savu mērķi…un zinu jau ka pēc ½ gada vai vēlākais, pēc gada, es izvirzīšu sev jaunu mērķi, jaunu izaicinājumu un došos līdzīgā ceļojumā. Mans vecais “čemodāns” palika tur, bet es ieguvu nenovērtējamu bagāžu, kuras lietojuma termiņš ir neierobežots. Tā man noderēs.

Es atkal un atkal pārliecinos par savu spēku. Par tām iespējām un resursiem, kas slēpjas manī un alkst izmantojami. Es izvēlos darīt un daru. Un notiek...jo izvēlējos. Viss manās rokās...
Kā ir ar Jums? Kas ir Jūsu čemodānos, kurus vēlaties kaut kur atstāt? Kas ir tas ieguvums, kurš gaidās paņemams? Kurš ir tas ceļojums, kurā alkst doties Jūsu sirds?

pirmdiena, 2011. gada 17. janvāris

Ceļš uz debesīm....vai elli


Uzturoties www.sieviesuklubs.lv vidē, biju pamanījusi, ka meitenes “aprunā” grāmatu “Ēd. Lūdzies. Mīli.” un pēc tam arī tāda paša nosaukuma filmu. Nodomāju, ka labprāt šo grāmatu izlasītu. Īsi pirms Ziemassvētkiem, grāmatnīcā, ieraugot grāmatas cenu, pacilāju grāmatu un nodomāju…eh. Varētu no kāda aizņemties…varbūt bibliotēkā izlasīt…un noliku šo domu.
Domu noliku līdz pagājušajai piektdienai, kad meita atnāca no savas vecāsmammas (manas vīramātes) ar šo grāmatu padusē. Vecāmamma esot šo grāmatu izlasījusi, otra vedekla arī, tagad pienākusi mana kārta. Klusu saucu “Urā!” un pateicos Visumam par savas vēlmes piepildījumu.
Grāmatu, kā parasts “apēdu” pāris dienās. Bet atšķirībā no citām līdzīga tipa (sieviešu romāns!) grāmatām nolēmu nevis nolikt plauktā, bet labākās vietas piefiksēt un uzrakstīt par tām kādu blogu.
Pirmais, kas man aizķērās bija stāsts par Bali dziednieku Ketutu (grāmatas autore apraksta savus piedzīvojumus Itālijā, Indijā un Indonēzijā-Bali, kur devusies pēc postošas personīgās dzīves krīzes savas identitātes meklējumos). Tad nu tā…Elizabete (grāmatas autore) uzturējās pie Bali dziednieka Ketuta, lai…..laikam jau pašai viņai īsti nebija skaidrs, kāpēc, bet to darīja. Savukārt Ketuts aizbildinoties ar nepieciešamību uzlabot savas angļu valodas zināšanas vienkārši baudīja Elizabetes sabiedrību. Elizabete apguva dažas meditācijas tehnikas un citu starpā vienu reizi aizrunājās par meditācijas piedzīvojumu 7 līmeņos, kas ved…uz Debesīm.

“….tātad Tu esi bijis debesīs, Ketut?- es brīnījos. Vecais vīrs smaidīja.Protams,viņš tur esot bijis, viņš apstiprināja. Nokļūt debesīs esot pavisam viegli.
-Kā Tur ir? – es jautāju.
-Skaisti. Viss tur ir skaisti. Viss cilvēki tur ir skaisti. Viss ēdiens tur ir skaists. Tur viss ir mīlestība. Debesis ir mīlestība.
Tad Ketuts pateica, ka viņš zinot vēl citu meditāciju.- Uz apakšu.- Šī apakšas meditācija aizvedot viņu septiņus līmeņus zem pasaules. Tā esot bīstamāka meditācija. Ne iesācējiem, tikai meistariem.
-Tātad, ja Tu pirmajā meditācijā nokļūsti debesīs,- es taujāju.-Tad iznāk, ka otrajā meditācijā Tu nokļūsti…
-Ellē,- viņš pabeidza manu secinājumu…..”
“….cenšoties ieviest skaidrību, es jautāju:- Tu esi pabijis ellē, Ketut?
Viņš smaidīja. Protams, viņš tur esot bijis.
-Kā tur, ellē, izskatās?
-Tāpat, kā debesīs,- viņš atbildēja.
Redzēdams manu apmulsumu viņš centās paskaidrot.
-Visums ir aplis,Lisa.
Man arvien vēl nebija sajūtas, ka es būtu sapratusi.
-Augša, apakša- beigās viens un tas pats, - viņš sacīja.
Es atcerējos senu kristīgo mistiķu priekšstatu: Kā augšā tā lejā.- Tad kā Tu vari noteikt atšķirību starp debesīm un elli?- es jautāju.
-Pēc tā, kā Tu tur nonāc. Debesīs Tu ej uz augš caur septiņām laimīgām vietām. Ellē- uz apakš caur septiņām bēdīgām vietām. Tāpēc priekš Tevis labāk ir doties uz augš, Lisa, - viņš smējās.
Es tik un tā netiku gudra,- Tu gribi teikt, ka vari aizvadīt savu dzīvi,virzoties augšup caur laimīgām vietām, jo galamērķi – debesis un elle- beigu beigās ir viens un tas pats?
-Tas pats, tas pats,- viņš piekrita.- Beigā tas pats, tāpēc labāk pa ceļojuma laiku būt laimīgam.
Tad es teicu: - Ja jau debesis ir mīlestība, tad elle ir…
-Arī mīlestība- viņš pateica priekšā.
Kādu brīdi es sēdēju, cenzdamās to salikt visu pa plauktiņiem.
Ketuts no jauna iesmējās un mīļi papliķēja mani pa celi.
-Jauniem cilvēkiem allaž to grūti saprast!”


Man atkal nācās atskārst, ka eksistē divu veidu ceļi- tādi kuri ved uz debesīm (t.i. kuros ir sirds pēc Kastaņedas Dona Huana mācībām) un tādu, kuri ved uz elli (t.i. tie, kuros sirds nav). Dīvaina sakritība- viens vecs indiānis no Amerikas (pierakstījis Kastaņeda ap 60-tajiem gadiem) runā par to pašu…par ko runā viens vecs balietis no Indonēzijas (pierakstījusi Elizabete Gilberta ap 2003.gadu).

Kāds tam visam sakars ar manu mīļo koučingu? Tāds, ka ikvienam ir iespēja izvēlēties…un ja šī izvēle šķiet nepiemērota, tad ikvienam ir iespēja mainīt savu izvēli, lai nokļūtu uz tā ceļa, kuram ir sirds (vai šajā variantā, kurš ved caur 7 laimīgām vietām) un kurš ved uz debesīm. Un vēl…cik svarīgi ir definēt, kur mēs gribam nokļūt? Vai debesīs…vai ellē. No tā lielā mērā būs atkarīgs mūsu ceļš.

Kas ir tas, ko Tu šodien vari izdarīt, lai ietu pa to ceļu, kuram ir sirds, un kurš ved uz debesīm?


piektdiena, 2010. gada 17. decembris

Sadarbība...naudas vietā


Es ļoti labi zinu, ko vēlos...tikai reizēm ir sajūta, ka daru visu ko...lai tikai tas nepiepildītos. Un tad atnāk kāds notikums, teikums vai sapnis un ieriktē mani atpakaļ- eu...Tu taču vēlējies TO.
Tas, ka ir mēŗkis, nenozīmē, ka katru dienu es to vien daru, ka to īstenoju. Nebūt nē. Tieši tāpat, kā visi normāli cilvēki…es reizēm par to aizmirstu. Aizmirstu no rīta sev pajautāt: ko es šodien varu izdarīt, lai savu mērķi sasniegtu. Un aizmirstu sevi vakarā paslavēt par šajā dienā veikto ieguvumu mērķa sasniegšanas ceļā. Bet apkārtne man palīdz, esmu sajutusi ne vienu reizi vien.
Piemēram, vakar, man viens cilvēks piedāvājā sadarbību- sajuta, ka man ir vajadzīgs viņa pakalpojums un teica.....es Tev došu to un to....bet Tu man pretī, nē, nevis naudu...bet to un to. Tas man bija kā kārtējais sitiens pa pieri. Eu...es taču esmu par SADARBĪBU, pēdējā ½ gada laikā esmu tik ļoti daudz darījusi, piedāvājot savus pakalpojumus uz sadarbības pamatiem .... un šodien notiek sadarbības piedāvājums no ārpuses!
Kā sadarbība izpaužas manā dzīvē? Palūdzu kādam pārbaudīt manus krievu valodā rakstītos tekstus…un par to novadu koučinga sesiju. Esmu lūgusi saviem paziņām atbildēt uz dažādiem jautājumiem saistība ar sevi un koučingu (uzsākot veidot privātpraksi, veicu pētījumu) un tieši tāpat- par ieguldīto laiku viņiem bija iespējams izbaudīt uz savas ādas koučinga sesiju.
Un šādu variantu un veidu, kā sadarboties ir ļoti daudz… Piemēram, man… tas reāli nemaksā neko…tik vien cik laiks un, iespējams, nenopelnītā nauda. Bet iegūstu pretī…uh, cik daudz! Paldies Jums visām! Un paldies tiem cilvēkiem, kuri ir atsaukušies maniem sadarbības piedāvājumiem. Reizēs, kad kāds “sadarbības” klients man pazvana un saka: “Klau, strādā..viss strādā par ko mēs runājām! Ar mani jau šodien notika tas un tas….un rīt es jau tiekos ar to un to”, tad liekas, ka arī šādam “sadarbības” klientam ir ticis kāds guvums.
To, cik tas guvums ir liels, to var novērtēt tikai katrs pats. Un laikam ir taisnība tam faktam, ka, ja kaut kas ir iegūts “bez maksas”, tad guvumam nav tik liela vērtība, kā tad, ja par to ir samaksāts. Un man nezin kāpēc šķiet, ka tad, ja samaksa ir veikta ar sadarbības palīdzību, tad guvuma sajūta ir daudz, daudz lielāka.
Ir iespējams izvēlēties- gūt vienkāršu guvumu sajūtu vai GUVUMA SAJŪTU.