....ir....ir iespējams izvēlēties... būt laimīgam, vai....

pirmdiena, 2010. gada 20. septembris

Grūts uzdevums


....Un viņš tiem sacīja "ja kāds cilvēks teiktu Dievam, ka par visu vairāk vēlas palīdzēt ciešanu pilnajai pasaulei, lai ko tas viņam maksātu un Dievs atbildētu, kā viņam jārīkojas, vai šim cilvēkam vajadzētu darīt, kā viņam teikts?"
"Protams, Meistar!" sauca ļaudis. "Viņam vajadzētu justies aplaimotam, ka var ciest elles mokas, ja tā nolicis Dievs."
"Neatkarīgi no tā, kādas ir šīs mokas un cik grūts ir uzdevums?"
"Ir gods tikt pakārtam, slava tikt pienaglotam pie krusta vai sadedzinātam, ja tāda ir Dieva griba,"viņi teica.
"Un ko jūs darītu," vaicāja Meistars ļaudīm, "ja Dievs jūs uzrunātu aci pret aci un sacītu: "Es pavēlu, lai jūs esat laimīgi šai pasaulē tik ilgi, cik vien dzīvojat"? Ko tad jūs darītu?"
Un pūlis apklusa, neatskanēja neviena balss, pāri kalniem un ielejām, kur viņi stāvēja, nebija saklausāmas ne skaņa..... citāts R.Bahs "Ilūzijas"
mmmmmm default atbilde uz iespēju kaut ko darīt, lai iesaistītos pasaules glābšanā, ir kļūt pār cietēju....nu kāpēc gan, kāpēc gan vieglāk ir pieņemt, ka ciešot... tiek īstenots kāds cēls mērķis... bet esot laimīgam, vienkārši laimīgam...tā ir nejēdzība?
Izvēlēties būt laimīgam, lai palīdzētu ciešanu pilnai pasaulei. Izaicinājums? Kam pa spēkam?

3 komentāri:

  1. Pēkšņi atskan viena balss:
    "...sējiet taisnību, tad jūs pļausit mīlestību; uzplēsiet jaunu atziņas līdumu, jo vēl ir laiks meklēt Dievu..." Bībele, Hozejas gr. 10:12
    .
    Psihologu pasaciņas rada jaukas un iekārojamas ilūzijas, tomēr realitātē tās audzina veselu patmīlīgu egoistu paaudzi, kas savas laimes vārdā, aiz sevis atstāj veselu strēķi ievainotu cilvēku... tā ir šo ilūziju realitātes puse.
    Meklējot savu laimi uz citu rēķina, tu sagādā tik daudziem cilvēkiem ciešanas, kas ievainoti paliek tava ceļa malā, bet meklējot citu cilvēka laimi, tev var sanākt pašam ciest, tomēr citiem radītais prieks ir arī man pašam neatņemams prieks... Personīgai laimei ir vajadzīgs resurss ārpus savas personības, tas ir atrodams tikai Dievā - Jēzū Kristū.
    Man bērnībā arī patika pasakas...
    Verners

    AtbildētDzēst
  2. Interesanti. Man gan ķiet, ka Ričards Bahs ir domājis līdzīgi, rakstot savu darbu. Būt patiesi laimīgam, tas tak nav iespējams uz citu rēķina. Stiep kā gribi :)

    AtbildētDzēst
  3. Un laimē būt atkarīgam no kāda cita (es domāju cita cilvēka), tā taču arī nav patiesa laime.

    AtbildētDzēst