Bieži vien esmu pieķērusi sevi drīzāk domājam, kā darām. Un bieži vien nekur tālāk par domāšanu īsti netieku. Izdomāju, sadomāju, iedomāju, nodomāju un nolieku. Ar to negribu teikt, ka domāt ir labāk vai sliktāk kā darīt. Tas ko gribu uzsvērt, ka ar domāšanu vien nepietiek, lai dzīvē notiktu pozitīvas izmaiņas. Ir nepieciešams arī rīkoties, aktīvi iesaistīties savu domu un savas dzīves pozitīvo izmaiņu realizācijā.
Ir cilvēki, kuri aplūko gleznas muzejos vai izstāžu zālēs, bet ir cilvēki, kuri glezno. Vajadzīgi ir gan vieni, gan otri. Bet attiecībā uz savu dzīvi- kas gribi būt Tu? Muzeja apmeklētājs, kas vēro citu cilvēku veidotās gleznas, jeb gleznotājs, kurš glezno savu dzīvi. Jā, kā prot, jā, ar krāsām, kādas tam ir, un tehnikām, kuras apguvis. Bet glezno pats. Savu dzīvi. Un atbildīgs par gleznā attēloto pats. Savās rokās turot otu/zīmuli/pasteļkrītiņu vai ogli.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru